Vakar noslēdzu studiju līgumu ar Baltijas Starptautisko Akadēmiju. Tagad esmu pirmā kursa students datordizaina studiju programmā neklātienē, daudzu faktoru vadīts tomēr izvēlējos neklātieni.
Par iestāšanos neklātienē izdomāju pēdēja brīdī, tiesa no sākuma grībējās dienas nodaļā, bet pēc neiepriecinošā rentgena tomēr nācās secināt, ka esmu izdarījis pareizu izvēli. Iestāties salīdzinājuma ar Latvijas Universitāti bija pagrūti, pirmkārt, vajadzēja dabūt dzīves vietas deklerāciju, medicīnisko izziņu (plaušu rentgens), otkārt, reģistrēšanās maksa bija veseli 15 lati un 35 santīmi un par atkārtotu mākslas testu kārtošanu vajadzēja samaksāt vēl papildus 5 latus un 35 santīmus, salīdzinot ar Latvijas Universitāti, kur bija tikai 10 lati un nekādu iestājpārbaudījumu, treškārt, vajadzēja nokārtot veiskmīgi, vairāk kā uz 50% pareizi 2 testus, viens bija mākslas tests, kur no kultūras vēstures prasīja arhitektūras stilus un no mākslas pretkrāsas, kompozīcijas un simetrijas, gadu bumbulējot bija stipri viss aizmirsies un ar pirmo piegājienu nenoliku, ar otro kanpi – 52%, kā arī datortests, kur bija jātaisa kolāža, tika doti izejas faili un bija jārīkojas pēc scenārija, tur man gāja ļoti labi, ar pirmo piegājienu dabuju 80%.
Testus kārtojot sajūtas bieži vien bija neaprakstāmas. No sākuma domāju, ka testus vienkārši paskatās tavu līmeni, neskatoties esi nolicis vai nē, bet, kad man pēc pirmā reizes mākslas testā nenokārtošanas pateica, ka jākarto otreiz un jāsamaksā par atkārtotu likšanu pieci lati, viss smaids noplauka. Otreiz kārtojot uztraukums bija jūtams, jo tā bija pirmspēdējā iespēja uzrakstīt to testu, par laimi nokārtoju. Datortestā īsti nebija saprašanas, ko varētu paprasīt, kad ieraudzīju lapu sīkā šriftā sarakstītiem entajiem kritērijiem, kuri ir jāievēro taisot kolāžu, biju pārsteigts. Tiesa tur ma gāja ļoti labi, ar pirmo piegājienu un diezgan veiksmīgi. Tiesa pirts tur bija neželīga, gaisa trūka, ik pa brīdim likās ka izslēgšos, bet izturēju.
Par pašu studiju programmu pagaidām neko vairāk par programmas aprakstu nezinu, informācija ir diezgan skopa, vismaz latviešu valodā BSA mājas lapā, izskatās ka arī nekādas online sistēmas, pimēram, kā Luis LU nav. Likās interesanti, ka studijas notiks bilingvāli, krievu un latviešu valodās. Datortestu pildot diezgan daudz nācās dzirdēt krieviski sarunājamies jauniešus, jāskatās no gaišās puses, vismaz atkārtošu un uzlabošu savas krievu valodas zināšanas.
Tiesa, netiekot Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultātē budžetā lietiškās informātikas skolotājos, biju jau domājis gadus izlaizt un izveseļoties, jo mācīties pa maksu par skolotāju ir jābūt tiešām fanātam, bet man pēdējā mēneša laikā domāšana kaut kā krasi mainījusies, kad pamēģināju salīdzinot esošo stāvokli dizainerim ar skolotāju vairs kaut kā tā pedogoģija nelikās neko saistoša, zvēru dārzā par dresētāju strādāt tomēr pārgāja velme. Sirmu matu jau 20 gados uz galvas netrūkst.
Kopumā esmu apmierināts, jo beidzot izvēlējos darīt to, kas tiešām patīk, nevis skriet mācīties uz attiecīgo augstskolu, tikai tāpēc, ka tur daudz meiteņu un viegli mācīties, kā es to pagājušo gadu darīju. Atliek sev novēlēt veiksmīgi izturēt 4,5 gadus bez akadēmiskajiem atvaļinājumiem.
