Datordizainers.lvpar neklātienes datordizainera studiju gaitām BSA…

Iet vai neiet, kārtējais šaubu pilnā pēcpusdiena, tomēr izdomāju aiziet, atsēdēt un paskatīties apkārt vai arī mierīgi ieslīgt papīra pašvīkāšanā. Kā parasti piekdienās, sastrēgums, nīkstu sastrēgumā un iegrimstu sevī, sabiedriskajā transportā ieslīgstu publiskās vientulības pārdomās.

Devos uz vide un vizuālā komunikācija latviešu plūsmai, paralēli notika mākslas vēsture krieviski, nākošnedeļ obligāti jāpiespiež sevi un jāpasaka visām piepelnīšanās iespējām nē. Augstskola ir primārāka, vairs nu tikai 3 nedēlas nogales ir atlikušas līdz sesijas sākumam augstskolā un vienu nedēļas nogali nāksies vēl izlaist, jo pieteicos kursiem Līderisma Akadēmijā.

Lekcija iesākās ar balsošanu, jo bija vairāki temati piedāvāti, par kuriem varētu parunāt. Krita par labu reklāmai drukātā veidā, to priekšrocībām, plusiem un mīnusiem. No sākuma sākām runāt par reklāmu avīzēs, žurnālos un reklāmai pa pastu, starpcitu, izrādās pirmā avīze parādījās Ķīnā, tāds neliels jaunums. Gāja arī runa par to, kā pareizi spamot, kā pareizāk sastādīt spama vēstuli.

Lekciju ieturēja jautrā garā, humors nu dien uzjautrinoš, patika 21. gs.  milestības formula. Tas ir,  I love you -> bang bang -> I love you -> bang bang. Lūk to es saprotu, skaidri un gaiši, 21. gs. mīlestības formula, nekādu jūtu, viss ir balstīts uz aprēķiniem. Kā arī šajā lekcijā uzzināju atbildi uz jautājumu, kāpēc meitenes krāsojas? Tāpēc ka grib justies dārgākas. Tie tikai tādi izrāvumi. Jautra lekcijas vēlā piekdienas pēcpusdienā.

Read More

Agrs rīts, 7:25 zvana modinātājs, 7:55 dodos ceļā uz augstskolu. Kā parasti, no rīta nedaudz kavēju pirmo lekciju, kura sākas 8:20, bet salīdzinot uz citu studiju biedru fonā, nemaz tik traki nav.

Pirmā lekcija zīmēšana. Uz A2 lapas vajadzēja uzskicēt priekša noliktos divus kubus vienu uz otra uzlikti un tainstūri, kopā 3 objekti vienā lapā. Ar katru reizi sāk pašam iepatikties, vismaz progress ir domāšanā, kad uzvelk nepareizi līniju, nemeklēju taustiņus ctrl+z, kas bija izteikts pirmajās zīmēšanas lekcijās.

Otrā lekcijā, tas ir datortehnoloģijas dizainā, sāka stāstīt par darbiem, kuri jānodod būs līdz 8. decembrim, jo tā ir pēdējā mācību diena. Pagaidām izstāstīja par vienu, kur jāņemj bilde, kurā tiktu attēlota kāda senlaicīga celtne, dīvāns vai sazin kas cits. Bildē ir jāizrotā ar ornamentiem, ornaments jāveido no burta, kas stilistiski iet kopā ar bildē redzamo objektu un spēj objektu papildināt ar izveidoto ornamentu.

Trešā lekcija, ievads specialitātē, iesākās ar mājās uzdoto uzdevumu analīzi. Salīdzinot ar pagājušo reizi, šoreiz bija labāki darbi. Ne par velti, laikam ir tāds teiciens, pirmie kucēni jāslīcina. Kad beidza analizēt kļūdas mājasdarbos, parunāja par profesionālo standartu. Interesanti klausīties, jo noderīga lieta galu galā, lai zinātu, kāds minimums jāzin profesijas pārstāvim, kā arī zināt, ko drīkst no tevis prasīt darba devējs. Tiesa, situācija Latvijas darba tirgū ir diezgan bēdīga, darba tirgus ir ļoti mazs, dinamisks un pilns ar neprofesionāļiem.

Ceturtā lekcija, kompozīcija, šodien nezināmu apstakļu dēļ nenotika, tiesa iepriekš tika paziņots uz e-pastu. Nācās sēdēt un gaidīt nākošo lekciju.

Piektā lekcija, formu modelēšana, turpināju veidot reljefu burtam no plastelīna. Tūznas drausmīgas uz pirkstu spilventiņiem. No savas sākotnējās idejas par vienkāršu un garlaicīgu burtu atteicos, paņemu izveidoju pavisam kaut ko neparastu un nesimetrisku. Nākošajā lekcijā tikai japielīdzina bedrītes un varēs liet ģipsī.

Laiks skrien tik nenormāli, kad šodien paziņoja, ka 8. decembrī ir pēdējā mācību diena ļoti sapriecājos, bet nepadomāju, ka tas ir pavisam drīz, pēc pāris nedēlām, bet darbi mazāk nepaliek, tieši otrādi, krauj un krauj virsū. Jāsaņemjas un jāiztur, tik maz vairs palicis šogad ko mācīties.

Read More

Piekdienas pēcpusdiena, vecais niķis gandrīz ņēma virsroku, ka varbūt tomēr izlaist šodien lekcijas. Domāju un domāju, sapratu, ka nevar ļauties emocijām, jāiet un vismaz jaatsēdēt. Braucot ar 15. trolejbusu uz augstskolu nākošājā pieturā pretī apsēdās viena apburoša meitene, pēc grāmatām sapratu ka arī studē BSA, sāka skatīties uz manis un izveidojās tāda situācija, kad abi skatās viens otram acīs, es pat nokautrējos un novērsu acu skatienu citā virzienā. Daiļa un smaidīga blondīne, nu dien nesaprotu, kāpēc sakautrējos. Izskatījās ka viņa devās uz mākslas vēsturi krievu valodā, jo pa ceļām paspēja pašķirstīt mākslas vēstures grāmatu krievu valodā, paskatījās bildītes, žēl tikai tas, ka biju izlēmis doties šoreiz uz vide un vizuālā komunikācija latviešu valodā un nevarēju mielot savas acis veselas lekcijas garumā.

Nolēmu šoreiz iet uz vide un vizuālā komunikācija latviski, jo bija pamainījies pasniedzējs. Līdz ar to nesanāca apmeklēt mākslas vēsturi krieviski. Esmu pārsteigts par jauno pasniedzēju, kurš ir mūsu iepriekšējā pasniedzēja vietā. Pavisam cita pieeja, pieeja, kura man patīk. Ļoti iepriecināja, ka cenšas izdarīt visu uz vietas un neuzdot mājās, kā arī tas, ka viņš dara visu iespējamo, lai raisītu domāšanu, komunikabls, atvērts un ar labu humora izjūtu, tāds sirsnīgs onkulītis.

Ta ka nākošā lekcija, ievads specialitātē latviski, nenotika, devos mājās. Izskatās, ka arī turpmāk piekdienās neapmeklēšu ievads specialitātē latviski, lai sestdienas dienā lekciju sarakstā neizveidojas robs, kā arī sestdienā ievads specialitātē krieviski tīri labi apmierina, neko labāku meklēt negribās.

Read More

Piekdienās bija iestrādājusies tāda slikta īpašība, neapmeklēt lekcijas augstkolā. Ar grūtībām pārvarēju, aizbraucu uz augstkolu, paklausījos mākslas vēsturi, secināju to, ka paralēli mākslas vēsturei krievu valodā iet arī vide un vizuālā komunikācija latviski, šoreiz izvēlējos mākslas vēsturi, bet vispār kopumā tā interesanti sanāk, ja nevar aizbraukt trešdien uz mākslas vēsturi, tad, lai apmeklētu visas lekcijas, liela daļa jaapmeklē krieviski, bet braukt trešdienās uz latviešu valodas mākslas vēsturi nesaskatu jēgu, jo eksāmens jau būs jāliek pie profesora, kurš pasniedz kreiviski, respketīvi sanāks mākslas vēsturi neapmeklēt, vai arī apmeklēt tikai dienās, kad ir kaut kādi pārbaudes darbiņi ieplānoti. Piekdienā pēc mākslas vēstures tā arī uz nākošo lekciju vide un vizuālā komunikācija krievu plūsmai neaizgāju, jo tur viņi ņemj citas tēmas, burtiski atšķirās, jo no sākuma vide un vizuālā komunikācija pasniedz cits pasniedzējs, kurš tagad vairs nav, līdz ar to izveidojās tāds kā haoss.

Sestdienas agrais rīts, modinātājs zvanīja jau 7:30, bet izdomāju, ka jāpadomā, un jāparliek modinātājs, domāju un domāju, visu laiku gribējās nelīst ārā no gultas, bet tomēr saņēmos un 7:45 jau devos ārā pa dzīvokļa durvīm. Pirmā lekcija zīmēšana, baisi maz bija ieradušies, jutos pacilāti, ka tomēr izšķīros atbraukt. Uzdevums bija uzzīmēt priekšā stāvošo cilindru. Drausmas, roka neklausa, līnīja kā pusaplis, kas pats trakākais, visu laiku tiek meklēta poga ar kuru varētu atgriezt pēdējo darbību atpakaļ. Vārdu sakot, zīmēšana sagādā mokas.

Datortehnoloģijas dizainā bija neliels ieskats burtos, tas ir, taisījām ornamentu no burta, tad no ornamenta veidojām tekstūru un to burtu, no kura tika veidots ornaments, mēģinājām gaumīgi izkārtot lapā, kā arī radīt tādu kā vienojošu gaumes sajūtu un parūpējoties gan par ornamenta, gan tekstūras, gan arī pašas lapas krāsu attiecībām.

Ievads specialitātē iesākās kaut kā negaidīti, ar dažu stundetu sagatavotiem darbiem, kurus izvērtēja publiski. Noformējums abiem redzetājiem bija drausmīgs, man būtu kauns publiski ļaut tādu darbu izvērtēt, protams, tas ir mans viedoklis un man drīkst būt savs viedoklis. Līdz ar to nolēmu doties ar kursa biedriem līdzi no lekcijas uzēst pusdienas. Uz lekcijas beigām atgriezos.

Kompozīcijā skatījāmies darbu paraugus, kārtējo reizi pastāstīja par darbiem, patīkami ir tas, ka var izpausties gandrīz brīvi katrā uzdevumā.

Formu modelēšanā sākām taisīt burtu. Nokopēju uz planšetes burta formu, taisu burtu M, sāku lipināt plastilīnu, nepabeidzu, nākošo lekciju ātri vajadzēs pabeigt un ģipsī liet apkārt, taisīt burta formu. Ak jā, no tās plastilīna tādas kā līmēsānas tūznas uzmetās uz pirkstu galiem, uz spilventiņiem, spaidot klaviatūru diezgan labi var just.

Diena kopumā ļoti nogurdinoša, negribu iedomāties, ja tā būtu 5 dienas nedēļas tādā režīmā jādzīvo.

Read More