Ierados laicīgi uz augstskolu, kaut gan pēc aprēķina vajadzēja kavēt, taču, taču visu cieņu agresīvā 15. trolejbusa vadītājam, līdz augstskolai aizbrauca ātrāk nekā 15 minūtēs, dažu brīdi likās, ka vecais trolejbus sadalīsies pa detaļām, vai arī nespēs nobremzēt un ietrieksies priekšā braucošā transporta līdzeklī, tāpēc izvēlējos lielākoties brauciena laikā skatīties pa sāna logu.
Ar lekcijas Mākslas vēsture II/ 20 gs. māksla/ sākšanos bija neliela aizķeršanās. Ierodoties augstskolā devos uz auditoriju, kur tika pārcelta iepriekšējā lekcijas norises vieta pagājušo piektdienu. Taču, palika aizdomīgi, ka ilgu laiku neierodas pasniedzējs, kurš parasti nekavē. Sāku zvanīties un ievākt informāciju, kur varētu notikt vai arī, kas ar pasniedzēju noticis, jo no klātesošajiem visi izskatījās pārliecināti, ka lekcija notiks tieši šajā auditorijā. Kamēr es zvanīju un skatījos apkārt, ieraudzīju pasniedzēja kungu, un devos uzreiz viņam pa pēdām nopakaļ, nonācu pavisam citā auditorijā. Saviem kursa biedriem paziņoju, zinot viņu telefona numurus, taču, palika vesels bariņš no citiem kursiem, kuri arī gaidīja mākslas vēstures sākšanos pie nepareizās auditorijas. Protams, noskaidrojot auditoriju, kurā viss notiks, devos paziņot studentiem no citiem kursiem, kuri gaidīja, jo kurš gan cits viņiem paziņotu, ja ne es, jo veicot ātru aptauju, kurš ies padot informāciju, neviens nepietiecās, jo visi ir noguruši vai ir vienalga par citiem, respektīvi, galvenais, ka tu man paziņoji, un tas ir labi, lai viņi tur dumjie sēž.
Lekcijā turpinājās tēma par baroka veidiem, iezīmēm, māksliniekiem, ka arī pieskārās klasicismam, nākošo lekciju turpināsim.
Otrā lekcijā jeb Ievads Specialitātē sajutos nedaudz pastulbi, jo visi uzdevumi, kas tika izklāstīti jau vienreiz bija veikti un viss stāstītājs jau vienreiz bija dzirdēts, tas attiecībā uz uzdevumiem, tiesa krievu valodā. Tāpēc atļāvos uzdot vienkāršu jautājumu pasniedzējam, kāpēc man liekas, ka man atkal jaatkārto darītas lietas, protams, apkārt nedaudz panesās smiekli, taču iedziņoties manā jautājumā izrādās, ka cilvēkiem, kuri lekcijas apmeklēja pie M. Kopeikina Ievads Specialitātē krievu plūsmā šīs lekcijas nav domātas, visi smaidītāji aplauzās, taču lekciju grafikā bija norādīts visiem. Izrādās tās lekcijas ir paredzētas tiem studentiem no pirmā kursa, kuri izvēlējās lekcijas Ievads Specialitātē apmeklēt latviešu plūsmā pie Kārkliņa kunga, tas tāpēc, ka pirmajā mācību semestrī daudz lekciju nenotika. Līdz ar to devos raitā solī uz trolejbusu, lai dotos mājās.
Patiesībā, jo ilgāk es studēju šajā augstskolā, jo vairāk saprotu, ka visam jāseko līdzi pašam, ja nav kas skaidrs, ar steigu jānoskairdo un nav jākautrējas, savādāk haosā nevar izdzīvot. Pats galvenais, ka man patīk haoss, vismaz kādu asumu piešķir studijām.
