Piekdienās bija iestrādājusies tāda slikta īpašība, neapmeklēt lekcijas augstkolā. Ar grūtībām pārvarēju, aizbraucu uz augstkolu, paklausījos mākslas vēsturi, secināju to, ka paralēli mākslas vēsturei krievu valodā iet arī vide un vizuālā komunikācija latviski, šoreiz izvēlējos mākslas vēsturi, bet vispār kopumā tā interesanti sanāk, ja nevar aizbraukt trešdien uz mākslas vēsturi, tad, lai apmeklētu visas lekcijas, liela daļa jaapmeklē krieviski, bet braukt trešdienās uz latviešu valodas mākslas vēsturi nesaskatu jēgu, jo eksāmens jau būs jāliek pie profesora, kurš pasniedz kreiviski, respketīvi sanāks mākslas vēsturi neapmeklēt, vai arī apmeklēt tikai dienās, kad ir kaut kādi pārbaudes darbiņi ieplānoti. Piekdienā pēc mākslas vēstures tā arī uz nākošo lekciju vide un vizuālā komunikācija krievu plūsmai neaizgāju, jo tur viņi ņemj citas tēmas, burtiski atšķirās, jo no sākuma vide un vizuālā komunikācija pasniedz cits pasniedzējs, kurš tagad vairs nav, līdz ar to izveidojās tāds kā haoss.
Sestdienas agrais rīts, modinātājs zvanīja jau 7:30, bet izdomāju, ka jāpadomā, un jāparliek modinātājs, domāju un domāju, visu laiku gribējās nelīst ārā no gultas, bet tomēr saņēmos un 7:45 jau devos ārā pa dzīvokļa durvīm. Pirmā lekcija zīmēšana, baisi maz bija ieradušies, jutos pacilāti, ka tomēr izšķīros atbraukt. Uzdevums bija uzzīmēt priekšā stāvošo cilindru. Drausmas, roka neklausa, līnīja kā pusaplis, kas pats trakākais, visu laiku tiek meklēta poga ar kuru varētu atgriezt pēdējo darbību atpakaļ. Vārdu sakot, zīmēšana sagādā mokas.
Datortehnoloģijas dizainā bija neliels ieskats burtos, tas ir, taisījām ornamentu no burta, tad no ornamenta veidojām tekstūru un to burtu, no kura tika veidots ornaments, mēģinājām gaumīgi izkārtot lapā, kā arī radīt tādu kā vienojošu gaumes sajūtu un parūpējoties gan par ornamenta, gan tekstūras, gan arī pašas lapas krāsu attiecībām.
Ievads specialitātē iesākās kaut kā negaidīti, ar dažu stundetu sagatavotiem darbiem, kurus izvērtēja publiski. Noformējums abiem redzetājiem bija drausmīgs, man būtu kauns publiski ļaut tādu darbu izvērtēt, protams, tas ir mans viedoklis un man drīkst būt savs viedoklis. Līdz ar to nolēmu doties ar kursa biedriem līdzi no lekcijas uzēst pusdienas. Uz lekcijas beigām atgriezos.
Kompozīcijā skatījāmies darbu paraugus, kārtējo reizi pastāstīja par darbiem, patīkami ir tas, ka var izpausties gandrīz brīvi katrā uzdevumā.
Formu modelēšanā sākām taisīt burtu. Nokopēju uz planšetes burta formu, taisu burtu M, sāku lipināt plastilīnu, nepabeidzu, nākošo lekciju ātri vajadzēs pabeigt un ģipsī liet apkārt, taisīt burta formu. Ak jā, no tās plastilīna tādas kā līmēsānas tūznas uzmetās uz pirkstu galiem, uz spilventiņiem, spaidot klaviatūru diezgan labi var just.
Diena kopumā ļoti nogurdinoša, negribu iedomāties, ja tā būtu 5 dienas nedēļas tādā režīmā jādzīvo.
