Piekdienas sastrēgumi un burzma sabiedriskajā transportā vispār drīz sagraus jebkādu velmi apmeklēt augstskolu, bet nu cik vairs ir atlicis. Saprotu vēl pagaidām maksa ir 30 santīmi, bet pēc jaunā gada būs 40 santīmi, kvalitāte diezvai mainīsies 15. trolejbusa maršrutam. Apmeklēju lekciju vide un vizuālā komunikācija latviešu plūsmā, kur kārtējo reizi patīkami pārsteidza jauks un dzīvespriecīgs pasniedzējs ar labu humora izjūtu, nevaru beigt fanot, gribētu līdzināties viņam. Turpinājā par reklāmas iespējām, tās plusiem un mīnusiem interentā un televīzijā. Apskatīja lekcijas nobeigumā arī nestandarta reklamēšanās veidus. Pirmajā dienā, kad apmeklēju šo lekciju, biju nodomājis, kurš gan to nesaprot, bet izrādās, saprast ir viens, bet kaut ko izdomāt ir pavisam kaut kas cits. Uz nākošo lekciju jācenšās izdomāt kāds nestandarta reklamēšanās veids, kaut ko traku, pagaidām gan nav ideju, bet viss tas trakais jau top spontāni.
Iet vai neiet, kārtējais šaubu pilnā pēcpusdiena, tomēr izdomāju aiziet, atsēdēt un paskatīties apkārt vai arī mierīgi ieslīgt papīra pašvīkāšanā. Kā parasti piekdienās, sastrēgums, nīkstu sastrēgumā un iegrimstu sevī, sabiedriskajā transportā ieslīgstu publiskās vientulības pārdomās.
Devos uz vide un vizuālā komunikācija latviešu plūsmai, paralēli notika mākslas vēsture krieviski, nākošnedeļ obligāti jāpiespiež sevi un jāpasaka visām piepelnīšanās iespējām nē. Augstskola ir primārāka, vairs nu tikai 3 nedēlas nogales ir atlikušas līdz sesijas sākumam augstskolā un vienu nedēļas nogali nāksies vēl izlaist, jo pieteicos kursiem Līderisma Akadēmijā.
Lekcija iesākās ar balsošanu, jo bija vairāki temati piedāvāti, par kuriem varētu parunāt. Krita par labu reklāmai drukātā veidā, to priekšrocībām, plusiem un mīnusiem. No sākuma sākām runāt par reklāmu avīzēs, žurnālos un reklāmai pa pastu, starpcitu, izrādās pirmā avīze parādījās Ķīnā, tāds neliels jaunums. Gāja arī runa par to, kā pareizi spamot, kā pareizāk sastādīt spama vēstuli.
Lekciju ieturēja jautrā garā, humors nu dien uzjautrinoš, patika 21. gs. milestības formula. Tas ir, I love you -> bang bang -> I love you -> bang bang. Lūk to es saprotu, skaidri un gaiši, 21. gs. mīlestības formula, nekādu jūtu, viss ir balstīts uz aprēķiniem. Kā arī šajā lekcijā uzzināju atbildi uz jautājumu, kāpēc meitenes krāsojas? Tāpēc ka grib justies dārgākas. Tie tikai tādi izrāvumi. Jautra lekcijas vēlā piekdienas pēcpusdienā.
Piekdienas pēcpusdiena, vecais niķis gandrīz ņēma virsroku, ka varbūt tomēr izlaist šodien lekcijas. Domāju un domāju, sapratu, ka nevar ļauties emocijām, jāiet un vismaz jaatsēdēt. Braucot ar 15. trolejbusu uz augstskolu nākošājā pieturā pretī apsēdās viena apburoša meitene, pēc grāmatām sapratu ka arī studē BSA, sāka skatīties uz manis un izveidojās tāda situācija, kad abi skatās viens otram acīs, es pat nokautrējos un novērsu acu skatienu citā virzienā. Daiļa un smaidīga blondīne, nu dien nesaprotu, kāpēc sakautrējos. Izskatījās ka viņa devās uz mākslas vēsturi krievu valodā, jo pa ceļām paspēja pašķirstīt mākslas vēstures grāmatu krievu valodā, paskatījās bildītes, žēl tikai tas, ka biju izlēmis doties šoreiz uz vide un vizuālā komunikācija latviešu valodā un nevarēju mielot savas acis veselas lekcijas garumā.
Nolēmu šoreiz iet uz vide un vizuālā komunikācija latviski, jo bija pamainījies pasniedzējs. Līdz ar to nesanāca apmeklēt mākslas vēsturi krieviski. Esmu pārsteigts par jauno pasniedzēju, kurš ir mūsu iepriekšējā pasniedzēja vietā. Pavisam cita pieeja, pieeja, kura man patīk. Ļoti iepriecināja, ka cenšas izdarīt visu uz vietas un neuzdot mājās, kā arī tas, ka viņš dara visu iespējamo, lai raisītu domāšanu, komunikabls, atvērts un ar labu humora izjūtu, tāds sirsnīgs onkulītis.
Ta ka nākošā lekcija, ievads specialitātē latviski, nenotika, devos mājās. Izskatās, ka arī turpmāk piekdienās neapmeklēšu ievads specialitātē latviski, lai sestdienas dienā lekciju sarakstā neizveidojas robs, kā arī sestdienā ievads specialitātē krieviski tīri labi apmierina, neko labāku meklēt negribās.
Piekdienās bija iestrādājusies tāda slikta īpašība, neapmeklēt lekcijas augstkolā. Ar grūtībām pārvarēju, aizbraucu uz augstkolu, paklausījos mākslas vēsturi, secināju to, ka paralēli mākslas vēsturei krievu valodā iet arī vide un vizuālā komunikācija latviski, šoreiz izvēlējos mākslas vēsturi, bet vispār kopumā tā interesanti sanāk, ja nevar aizbraukt trešdien uz mākslas vēsturi, tad, lai apmeklētu visas lekcijas, liela daļa jaapmeklē krieviski, bet braukt trešdienās uz latviešu valodas mākslas vēsturi nesaskatu jēgu, jo eksāmens jau būs jāliek pie profesora, kurš pasniedz kreiviski, respketīvi sanāks mākslas vēsturi neapmeklēt, vai arī apmeklēt tikai dienās, kad ir kaut kādi pārbaudes darbiņi ieplānoti. Piekdienā pēc mākslas vēstures tā arī uz nākošo lekciju vide un vizuālā komunikācija krievu plūsmai neaizgāju, jo tur viņi ņemj citas tēmas, burtiski atšķirās, jo no sākuma vide un vizuālā komunikācija pasniedz cits pasniedzējs, kurš tagad vairs nav, līdz ar to izveidojās tāds kā haoss.
Sestdienas agrais rīts, modinātājs zvanīja jau 7:30, bet izdomāju, ka jāpadomā, un jāparliek modinātājs, domāju un domāju, visu laiku gribējās nelīst ārā no gultas, bet tomēr saņēmos un 7:45 jau devos ārā pa dzīvokļa durvīm. Pirmā lekcija zīmēšana, baisi maz bija ieradušies, jutos pacilāti, ka tomēr izšķīros atbraukt. Uzdevums bija uzzīmēt priekšā stāvošo cilindru. Drausmas, roka neklausa, līnīja kā pusaplis, kas pats trakākais, visu laiku tiek meklēta poga ar kuru varētu atgriezt pēdējo darbību atpakaļ. Vārdu sakot, zīmēšana sagādā mokas.
Datortehnoloģijas dizainā bija neliels ieskats burtos, tas ir, taisījām ornamentu no burta, tad no ornamenta veidojām tekstūru un to burtu, no kura tika veidots ornaments, mēģinājām gaumīgi izkārtot lapā, kā arī radīt tādu kā vienojošu gaumes sajūtu un parūpējoties gan par ornamenta, gan tekstūras, gan arī pašas lapas krāsu attiecībām.
Ievads specialitātē iesākās kaut kā negaidīti, ar dažu stundetu sagatavotiem darbiem, kurus izvērtēja publiski. Noformējums abiem redzetājiem bija drausmīgs, man būtu kauns publiski ļaut tādu darbu izvērtēt, protams, tas ir mans viedoklis un man drīkst būt savs viedoklis. Līdz ar to nolēmu doties ar kursa biedriem līdzi no lekcijas uzēst pusdienas. Uz lekcijas beigām atgriezos.
Kompozīcijā skatījāmies darbu paraugus, kārtējo reizi pastāstīja par darbiem, patīkami ir tas, ka var izpausties gandrīz brīvi katrā uzdevumā.
Formu modelēšanā sākām taisīt burtu. Nokopēju uz planšetes burta formu, taisu burtu M, sāku lipināt plastilīnu, nepabeidzu, nākošo lekciju ātri vajadzēs pabeigt un ģipsī liet apkārt, taisīt burta formu. Ak jā, no tās plastilīna tādas kā līmēsānas tūznas uzmetās uz pirkstu galiem, uz spilventiņiem, spaidot klaviatūru diezgan labi var just.
Diena kopumā ļoti nogurdinoša, negribu iedomāties, ja tā būtu 5 dienas nedēļas tādā režīmā jādzīvo.
Zūd velme, nu zūd velme piekdienās pēcpusdienā pēc darba augstskolu apmeklēt, to vēlmi vēl pastiprināja ne īpaši patīkamie laika apstākļi. Nācās pasēdēt kārtējā piekdienas pēcpusdienas sastrēgumā, tomēr uz lekciju ierados laicīgi.
Mākslas vēsturē apskatījām Senās Romas kultūru. Kā parasti, nenormālā tempā pārskrēja pāri. Rodas iespaids, ka šo lekciju varētu vispār neapmeklēt, jo visu laiku profesors skandina, ka jālasa grāmata, grāmatā viss, ko nepieciešams zināt, ir iekšā.
Vides un vizuālās komunikācijas lekcijas sākums aizkavējās, jo lektors kavējās, laikam dēļ laikapstākļiem, jau grasījos iet prom. Labi vien, ka pagaidīju, jo nācās pierakstīt norādījumus uzdevumam. Jāizveido uzņēmumam flaijeris, tad arī jāizveido teorētiskais pamatojums, tas ir jāpamato izvēle (piemēram, kāpēc izvēlētas tieši šādas krāsas, simetrija un citas lietas) un jaapraksta tapšanas process. Apjomīgs tas darbiņš uzdots, bet par laimi nevajadzēs nodot iepriekšējos mājasdarbus, kuru, protams, ka liela daļa man nav, bet šī darbiņa uzdotā ideja spīd cauri, ka ietvers lietas no iepriekšējiem mājasdarbiem.
Rīt informātikā būs pirmā ieskaite. Man pašam uz sevi ir liela dusma, jo neesmu pavirzījies uz priekšu ar koloristikas praktiskajiem darbiem, te viens, te otrs, kā saka, atrunas jau var atrast vienmēr, bet vajag saņemties.
Piekdiena, darba laiks beidzas, jādodas uz augstkolu iekrāt zināšanas. Dodos LU Juridiskās fakultātes virzienā, kur 15. trolejbusam, ar kuru dodos uz augstskolu, ir galapunkts, nav gluži tā izdevīgākā vieta kur kāpt, toties vienmēr brīvas vietas atrast var. Jau pie Operas pavērās nepatīkams skats, sastrēgums, bet ar visu nīkšanu sastrēgumā lekcijas sākumu nenokavēju, tas laikam pateicoties trolejbusa vadītājam, kas spieda grīdā gāzi, kad tika ārā no sastrēguma, ka pat vienā mirklī sametās bail, vai tik trolejbus sadalīsies pa detaļām.
Pirmā lekcija, nu jau ierastā, mākslas vēsture, turpināja stāstīt par seno Grieķiju (dieviem, reliģiju, mēbelēm, kultūru, arhitektūru, tēlniecību un citām lietām). Sīkums, bet patīkami, ka uz katru lekciju ļoti labas un viegli uztveramas bildes, kuras, man personīgi, iespēžas atmiņā.
Vide un vizuālā komunikācija pasniedzējs pārsteidza ar interesantu lekciju, kur bija vairāk runa par praktiskām lietām – maketēšanu, beidzot, jo bija nedaudz apnikusi tā gudra spriedelēšana par kosmiskām lietām. Apskatījām tādas lietas, ka simetrija, asimetrija, marciņas, formas, akcenti, centrālais punkts, kontrasti, brīvais laukums un paanalizējām vienu plakātu. Uzdeva arī mājās sameklēt vienu a4 lieluma reklāmu, noteikt aptuveni procentuāli krāsas, sazīmēt marciņas līdz a4 lielumam, bet neizkrāsot. Likās interesanti, pasniedzējs reklamēja www.pupi.lv, kas man izraisīja vienīlaicīgi izbrīnu un smīnu.
Labi vien, ka nīkstot sastrēgumā trolejbusā, neizkāpu ārā un nedevos mājās, salīdzinot ar citām piekdienām, šoreiz bija interesantāk, bija vērts apmeklēt lekcijas.
