Visapkārt sveiki! Zinu, šeit labu laiciņu bija klusums, tāpēc mēģināšu vērst par labu.
Jaunais mācību gads vairs nav tikai iesācies, bet tuvojas pirmais semestris beigām, vēl pāris nedēļas un sāksies sesija. Par laimi, beidzot esmu saņēmies atsākt gan veikt šeit atskaiti, gan arī apmeklēt augstskolu. Mēģināšu pāris vārdos apstāstīt, kas tad bija noticis pa visu šo laiku…
Viss sākās ar to, ka septembrī, tas ir mācību gada sākumā, bija ļoti saspringts darba grafiks. Tomēr apmeklēju augstskolu, bet laika nekam īsti neatlika, tikai darbs un darbs, itkā nekā neparasta tipiska jaunieša dzīvē, kas mēģina būt patstāvīgs. Oktobra sākumā es “salūzu”, pāris notikumi burtiski izsita no sliedēm un es pazaudēju ticību gan sev, gan citiem, gan arī mērķiem. Lieki piebilst, ka uz augstskolu nebija dūšas saņemties aiziet. Es vienkārši nozudu. Kaut kas līdzīgs, kā pagājušajā mācību gadā ar to augstskolas neapmeklēšanu, tikai smagākā formā.
Šajā nedēļas nogalē atsāku apmeklēt augstskolu. Uzzināju jaunumus, ka arī veicamos darbus līdz sesijai, tagad atliek darboties. Tā kā pirmajā semestra pusē akcents vairāk likts uz datorprogrammu apgūšanu, tad savukārt, semestra otrajā pusē akcents tiek likts galvenokārt uz zīmēšanu un gleznošanu. Man beidzot ir parādījusies vēlme gleznot, ka arī iemācīties zīmēt, kas visu laiku sagādā galvas sāpes.
Īsumā tas arī viss, līdz nākošajai nedēļai.
